RIGA IFF īsfilmas: Neērtas patiesības
Piektdiena, 2026. gada 23. oktobris · 20:45Forum Cinemas Centrs · Rīga
Biļetes
Saglabājiet pasākumu, un mēs jums paziņosim, ja mainīsies datums, laiks vai norises vieta.
Apraksts
Lasīt vairāk
INTERNATIONAL SHORT FILM COMPETITION
IV seanss | Neērtas patiesības | 101’
AT, DE, EE, ES, IR, SO
2026
ca, de, et, es, fa, so – ekrāna valodas
en – subtitru valoda
Iesakām no 12 gadu vecuma
“Patiesība tevi atbrīvos. Taču vispirms tā ar tevi tiks galā,” rakstījis Deivids Fosters Volless romānā “Bezgalīgs joks”. Gana daudz runāts. Šī seansa varoņi varētu gan tam piekrist, gan to apšaubīt – pieņemt vai pretoties faktu spēkam. Gluži kā filmā “Patiesība ir pret tevi, Kornēlij”, kur šī ideja tiek atainota visnotaļ skarbā veidā – ja tevis paliek mazāk, tu vienkārši esi garnele.
Garlaikotais zēns īsfilmā “Eju meklēt!” atklāj vuārisma priekus un jaunu nozīmi bibliskajai līdzībai par putekli un dievišķo gaismu. Filma “Laba diena” ir par spēju būt patiesam visgrūtākajos apstākļos – ikdienas un sistēmiskiem cilvēktiesību un cieņas pārkāpumiem tavā valstī. Bet “Tukšuma aicinājums” ir kā Deivida Bovija apdziedātais “brīvības radītais vakuums” dziesmā “Up The Hill Backwards” – filma apvērš jautājumu, ar cik lielu brīvības apjomu tu vari tikt galā. Un “Deguma čukstos” cildenais rodas galvenā varoņa neatminamajā, neskaidrajā dabā un atziņā, ka viņa iekšējā patiesība mums nav saprotama.
Neviens nevienu nepazīst: tā ir neērta patiesība.
Mo Harave
Deguma čuksti
Whispers of a Burning Scent
SO, AT, DE
2026, 28’, so
Iesakām no 12 gadu vecuma
Mo Harave, Maanmaal ACC, Lost Frame Films, Ahmeds Farā, Nūhs Muse Berdžibs, Donkey Film
Klusa kāzu mūziķa darba diena apraujas vēl pirms īsti sākusies. Tā vietā, lai muzicētu, viņš nonāk tiesas zālē, kur publiskai apskatei tiek izlikts pats intīmākais – viņa laulība, ģimene un attiecības ar slimo sievu. Viņas pieaugušie bērni apsūdz vīrieti ļaunprātībā: viņš, iespējams, izmantojot sievas demenci, cenšas pārņemt kontroli pār viņas īpašumiem. Taču apsūdzību viņi ir gatavi atsaukt ar vienu nosacījumu – viņam jāšķiras no sievas. Kur beidzas rūpes un sākas aprēķins? Un vai mīlestību iespējams pierādīt tur, kur katrs žests var kļūt par pierādījumu pret tevi?
Somāliešu izcelsmes austriešu režisora Haraves drāmas nosaukumā ietvertais “degums” nav tikai metafora – vīraka dūmi, ko filmas galvenais varonis (lomā Omars Abdi) dedzina slimajai sievai, piepilda telpu ar smagnēju, gandrīz taustāmu aromātu: kluss veltījums mīlestībai, kurai līdzās arvien ciešāk piezogas aizdomas, nogurums un zaudējuma priekšnojauta. Harave smalkajā ģimenes drāmā ielūkojas tajās pelēkajās zonās, kur mīlestība sastopas ar īpašumu, aprūpe – ar varu, bet privātais – ar tiesas spriedumu. Harave ir viens no novērtētākajiem savas paaudzes filmdariem – viņa darbi izrādīti Lokarno, Klermonferānā, Vīnē un daudzviet citur, tikmēr 2024. gadā debijas pilnmetrāža “Ciemats blakus paradīzei” tika iekļauta Kannu “Īpašā skatiena” konkursā. Jaunākā filma, kurā režisors turpina strādāt ar savu komandu, atbalstīta Roterdamas Starptautiskā kinofestivāla “Displacement Film Fund” projektā. 2025. gadā Harave bija RIGA IFF īsfilmu žūrijas loceklis.
Henrijs Vērmē
Eju meklēt!
Uka-Uka
EE
2026, 12’, ee
Iesakām no 12 gadu vecuma
Ēriks Heinsalu, GRAFIK
Pēc Igaunijas uzvaras “Eirovīzijā” nacionālajai ekonomikai sokas labi, kā arī sēņotāji var cierēt uz sēnēm nedaudz ātrāk kā ierasts. Un te ir vasara, kurā tevi pieskata mušas un vecvecāki. Datorspēles garlaiko. Nejauši noklausīta telefonsaruna rosina tevi spēlēt paslēpes. Un ko tu ar to visu dari: izdomā paslēpties automašīnas bagāžniekā un nejauši nonāc kapsētā.
Tanela Padara un Deiva Bentona dziesmai “Everybody” ir īpaša vieta baltiešu kolektīvajā apziņā, bet igauņu režisoram Vērmē tā ir personīga atmiņa un laiks, kad viņš sāka interesēties par kino. Apcerot astoņgadīga zēna vasaru, autors iedēsta vairākas divtūkstošo gadu laika, kultūras un personīgās zīmes – Igaunijas “izrāvienu”, kapu kultūru un vasaras laukos. Lai gan šis bērnišķīgais eksperiments nebeidzas tā, kā tam vajadzētu, Vērmē animācijas debijā, kas Ansī Starptautiskajā animācijas festivālā saņēmusi “ARTE” Eiropas īsfilmas balvu, apliecina stāstnieka talantu un spēju eleganti apvienot leļļu tehniku ar trīdimensiju animāciju. Filma prezentēta SHORT RIGA Test Screenings.
Kriss Sembe, Marks Torisess
Patiesība ir pret tevi, Kornēlij
La veritat et rebutja, Cornelius
ES
2026, 17’, ca, es
Iesakām no 7 gadu vecuma
Alekss Servantess, Alvaro Garsija, Anhelesa Hernandesa, Davids Matamoross, Kriss Sembe, Marks Torisess, Hampa Studio, Mr. Miyagi, Ruibarbo, TPO
Kad dodies pie terapeites, kura ir runājoša garnele, viss nav tik vienkārši. Suns Kornēlijs mēģina atsaukt atmiņā notikumus, kad pārcēlies uz jauno mājvietu. Vienā versijā viņš ar suņu draugiem un vardi Avalutsu bija iekļuvis plosta dēkās un zaudējis pītos grozus. Šo pašu situāciju viņš pārstāsta citādi – tagad mutīgā varde haotiski vada mašīnu. Un jau atkal – pārstāstot šo situāciju, Avalutsa pārdod viņa grāmatas, datoru un pat sirds zāles. Kornēlijs nav nekāds kucēns – tā varētu būt toksiska draudzība, bet viņš vienkārši vēlas saprast, kur palika viņa dzīve.
Komiksu estētikas transformācija kino valodā. Režisoru duets Sembe un Torisess izspēlē psihoanalīzes viencēlienu dažādās animācijas estētikās – jo tālāk virzās pacienta un terapeites saruna, jo groteskāk, negaidītāk tiek iekrāsots katrs kadrs un izkāpināta fabula. Sembe ir spāņu animācijas režisors un animators, kurš izvirzīts “Goijas” balvai, bet Torisess ir pieredzējis animācijas kinoveidotājs – viņa darbos bieži parādās tumšāki, sociāli un emocionāli sarežģīti stāsti. Katalāņu valodā tapusī filma izgaismo psiholoģisko vardarbību un realitātes sagrozīšanu ar stāstniecības palīdzību: kā ir iespējams “izārstēties” no savas pretestības. Vai tiešām vislabākais veids, kā kļūt laimīgam, ir piekrist, ka tev nekad nav bijusi taisnība?
Omids Abdollahī
Laba diena
Yek Rooz-e Shirin
IR
2026, 18’, fa
Iesakām no 12 gadu vecuma
Hoseins Mansūrzadē, Omids Abdollahī, Doornama Studio
Mīlestības rituāls telpā, kas paredzēta sodam. Sievai ir iespēja satikties ar ieslodzīto vīru. Ilgojoties mīļotā, viņa īsajā satikšanās laikā vēlas atgriezt romantiku – sieviete gaida ar rozā spilvendrānām un apelsīniem. Viss, ko viņa alkst, ir uzburt kaut dažas minūtes normālas laulības tur, kur normālai dzīvei vietas faktiski nav.
Irāņu režisors Abdollahī bērnībā kopā ar māti regulāri apciemojis tēvu, kurš atradās cietumā. Viņa atmiņā ir palikušas uzgaidāmās telpas, drūmās sienas, sieviešu un bērnu klusā izturība. Lokarno Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādītā filma rezonē ar pieklusinātu, bet spēcīgu politisko dimensiju par ģimenēm un attiecībām, kas turpinās pēc sprieduma un represijām. Abdollahī ir novērtēts režisors, scenārists un montāžas režisors, kura iepriekšējie īsfilmu un dokumentārie darbi ir plaši izrādīti, savukārt īsfilma “Mirdzums” (2012) Klermonferānas Starptautiskajā īsfilmu festivālā saņēma žūrijas atzinību.
Angelika Reicere
Tukšuma aicinājums
Das Höhenphänomen
AT
2026, 26’, de
Iesakām no 12 gadu vecuma
Stefānija Vēberhofere
1986. gads. Astoņgadīgā Sanija prāto, kāpēc pasaulē ir tik daudz problēmu. Radio dzirdams par Čornobiļas katastrofu, vietumis ieskanas sirēnas. Pēc teju 40 gadiem viņa ir fotogrāfe, saukta par Sandru, un kopā ar partneri un kurlmēmo meitiņu dzīvo laukos. Sandra turpina dzirdēt ziņas par kariem, postiem un šausmām. Lai gan viss viņas dzīvē ir kārtībā, sieviete joprojām jūt vēlmi ļauties destrukcijai un lekt.
Robežšķirtne starp aktierkino un dienasgrāmatas formu – tā visprecīzāk var raksturot austriešu autores Reiceres “aicinājumu”, kas organiski sabalsojas ar Mašas Šilinskas “Lūkojoties saulē” (2025) un mikrovēstures naratīvu analīzi. Tapusi uz 16 mm un “Video8” filmlentes, filmai piemīt atpazīstams, bērnības fotogrāfijām līdzīgs balējums – saulē iemirdzas gan iluzorā kopība, gan arī vēlme izlauzties no “viss taču ir labi” aksiomas. Filma iekļauta Vīnes Starptautiskajā īsfilmu festivālā “Vienna Shorts” un Oberhauzenes Starptautiskā īsfilmu festivāla konkursā.